Martā lietotu auto tirgotāja Longo Group kopējais apgrozījums Baltijā bija 670 tūkstoši eiro, bet oktobrī sasniedza jau 1,5 miljonus eiro, kas ir vairāk nekā divtik

Lietoti auto

«Pēdējā pusgadā uzņēmumam ir diezgan strauja attīstība, mēnesī augam par 20%. Tāds temps parasti ir tehnoloģiju uzņēmumos, kur viegli piesaistīt klientus,» spriež Edgars Cērps, AS Longo Latvia valdes loceklis. Viņš nebija plānojis, ka pārdošanas apjomi augs tik strauji. Tas liecina par to, ka patērētāji novērtē garantiju un pārbaudītus odometra rādītājus. «Septembrī apzvanījām visus klientus un noskaidrojām, ka 26% kompāniju ir atraduši pēc radinieku un paziņu rekomendācijām,» viņš saka.

Nākamgad uzņēmums plāno dubultot vai pat trīskāršot apjomus – 2020. gada nogalē E. Cērps cer uz aptuveni četru miljonu apgrozījumu mēnesī un pārdot vairāk nekā piecus tūkstošus auto. «Gadā Baltijā tiek pārdoti 440 tūkstoši lietotu mašīnu, mūsu plānotais apjoms no kopējā tirgus neveido pat 2%. Tas ir izpildāms mērķis,» viņš uzskata.

Šī gada martā Longo atvēra tirdzniecības laukumu Rīgā, kas ir Baltijā lielākais, – tā ietilpība ir 450 auto. Kopējās investīcijas biznesā Baltijā ir divi miljoni eiro.

Augsti mērķi

Izaugsmes pamatā ir vairāki iemesli. Pirmkārt, uzņēmumam ir lielas ambīcijas, un līdz šim darītais ir veikts, rēķinoties ar vēl vismaz piecas līdz desmit reizes lielākiem apjomiem. Otrkārt, nozare transformējas, visās Baltijas valstīs Valsts ieņēmumu dienests sāk strādāt cītīgāk un pelēkā ekonomika samazinās. «Pamazām bizness attālinās no pelēkās ekonomikas. Cilvēkiem ir pieejami daudz vairāk digitālo resursu, kur pārliecināties, vai nenotiek krāpniecība ar odometru rādījumiem. Ir arvien grūtāk apmānīt patērētājus, turklāt cilvēkiem ir «piegriezies» zemais apkalpošanas līmenis, tāpēc notiek nopietnas pārmaiņas,» skaidro E. Cērps. Treškārt, kopējā uzticamība auto tirgotājiem ir salīdzinoši zema. Situāciju nozarē E. Cērps salīdzina ar to, kas pirms 20 gadiem bija būvmateriālu jomā, kad vēl nebija Depo, K-Senukai u.tml. lielveikalu – cilvēki brauca uz tirgu, meklēja flīzes un citas lietas. Tagad tas viss nopērkams vienuviet, tirgus ir strauji konsolidējies. Paredzams, ka līdzīgi notiks arī lietoto auto segmentā, kā tas jau ir ASV un Rietumeiropā. «Nav jautājumu par to, vai tas notiks, bet gan – kad un kas būs lielākie spēlētāji. Mērķējam uz vismaz simt miljonu eiro gada apgrozījumu,» atklāj E. Cērps.

Garantija veicina uzticību

Vaicāts, kādi ir galvenie iemesli cilvēku neuzticībai, E. Cērps norāda, ka pircēji nav pārliecināti par kvalitāti. Daudzām automašīnām nav pieejama to vēsture un nav zināms, vai odometra rādītāji ir pareizi. Daļa pētījumu liecina, ka otrreizējā tirgū 70% mašīnu nav verificējams odometra rādītājs. «Mums ir kontrolēts iepirkšanas process no pirmās instances. Mēs auto iepērkam no uzticamiem partneriem Holandē, Beļģijā un Vācijā, kur mūsu darbinieki tos pārbauda. Sadarbojamies ar lieliem uzņēmumiem, kas tirgo vairumā, varam pārliecināties, ka auto vēsture un tehniskais stāvoklis ir atbilstoši,» viņš apgalvo.

E. Cērps uzsver to, ka Longo Group visām automašīnām nodrošina divu mēnešu vai 3000 km garantiju, lai pircējs būtu pārliecināts, ka tām nav slēpto defektu. Ar lietotiem auto vienmēr kaut kas var atgadīties, bet viņš uzsver, ka pats galvenais ir pārliecināt pircēju, ka nav slēpto defektu, kas parasti parādās pavisam drīz. «Garantijas parasti ir premium automašīnām un tām, kas maksā vismaz desmit tūkstošus eiro,» viņš teic.

Baltijā uzņēmumam veicas vienlīdz labi, bet īpaši izceļas Lietuva, kur apjomi auguši vēl vairāk nekā Latvijā. E. Cērps uzskata, ka tur patērētāji vēl vairāk novērtē šādu biznesa koncepciju un daudzus arvien izbrīna piedāvātā garantija.

Vidēji 7,5 tūkstoši

Visā Baltijā vidējā Longo pārdotā auto cena ir 7,5 tūkstoši eiro, svārstības ir 500 eiro robežās. «Situācija ir līdzīga, jo nevienā no Baltijas valstīm nav tādas situācijas, ka visi var atļauties jaunas mašīnas vai elektroauto. Mašīnas iegāde ir pragmatisks lēmums, cilvēki vadās pēc savām finansiālajām iespējām,» saka E. Cērps. Latvijā 70% no auto tirgus ir mašīnas trīs līdz desmit tūkstošu eiro vērtībā.

Uzņēmums nekoncentrējas uz kādu konkrētu auto marku, un cilvēki iegādājas visdažādāko zīmolu mašīnas – Volvo, Volkswagen, Opel, Audi, Škoda utt. Vismaz 50% auto tiek iegādāti, piesaistot aizdevumu.

Vēl daudz darāmā

«Tirgus ir sadrumstalots. Latvijā ir 800 auto tirgotāju, bet vidēji tiem tirdzniecībā ir desmit mašīnas. Liela daļa tirdzniecības notiek ss.com un savstarpēji. Attīstītās valstīs tas ir daudz mazāks segments,» klāsta E. Cērps.

2018. gadā Baltijas valstīs tika pārdoti 440 tūkstoši lietotu un 80 tūkstoši jaunu auto, kopumā – vairāk nekā pusmiljons. Lietoto auto vērtība ir vismaz 2,6 miljardi eiro. Latvijā pārdod 120 tūkstošus lietotu auto gadā, ko veido savstarpējie darījumi valstī un lietotu auto imports. 75 līdz 80% lietoto auto reģistrē fiziskas personas. Pēc 40 tūkstošiem no 50 tūkstošiem ārzemēs pirkto un pēc tam Latvijā reģistrēto automašīnu cilvēki ir braukuši paši pakaļ, liecina viņa rīcībā esošie dati, taču E. Cērps tiem īsti netic un uzskata, ka vēl ir daudz darāmā cīņā ar pelēko ekonomiku. «Longo mēnesī PVN un citos nodokļos Latvijā samaksā 90 tūkstošus eiro. Mūsu daļa nav pat 1% no tirgus, bet mūsu nomaksāto nodokļu proporcija liecina, ka no lietoto auto tirgus valsts budžetā varētu iegūt papildu desmitiem miljonus eiro,» viņš saka.

Runājot par pēdējā laika aktualitātēm, E. Cērps teic, ka attiecībā uz izmešiem risinājums nav aizliegt dīzeļmotorus, bet gan kontrolēt dzinēju vecumu un to izmešu daudzumu. «Ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, kopumā Latvijā ir maz automašīnu – 720 tūkstoši. Iedzīvotāju skaits samazinās, autoparks palielinās, bet visbiežāk pirmo auto cilvēki nepērk ļoti dārgu. Tie visbiežāk ir jaunieši vai cilvēki, kam pieaug ienākumi un kuri tagad var atļauties savu auto. Viņi sāk ar pašu lētāko segmentu, tāpēc vēl joprojām Latvijas autoparka vecums ir liels. Ja palielinās nodokļus par veciem auto un izmešu kontroli, tas samazinās cilvēku iespējas iegādāties un braukt ar auto, kas ir īpaši aktuāli ārpus Rīgas. Ir svarīgi samazināt izmešus un dot iespēju alternatīvām, kas nav pārāk dārgas, piemēram, sešus septiņus gadus vecas mašīnas ar daudz mazākiem dzinējiem,» spriež E. Cērps.