Nokomplektēt prasmīgu ap 40 šoferu grupu ir svarīgākais un sarežģītākais SIA Kard uzdevums

Pārvadājumi

SIA Kard īpašumā ir Latvijā viens no lielākajiem smago kravas automobiļu (pašizgāzēju) autoparkiem, kā pakalpojumus uzņēmums piedāvā kopā ar vadītāju pamatā dažādiem ceļu remontdarbiem: smilts, šķembu, grants, asfalta, būv- gružu un citu materiālu pārvadāšanai. Taču ik gadu, sākoties sezonai, ārkārtīgi liels izaicinājums ir sameklēt labus šoferus, vairākkārt uzsver Kard īpašnieks Ivars Dzenis.

Stipri pamati

Uzņēmējs neizslēdz domu par viesstrādniekiem, jo vietējie vecāka gadagājuma autovadītāji aiziet no darba, bet jaunie uz tādu nav pierunājami, lai gan atalgojums ir konkurētspējīgs un atkarīgs no padarītā darba apjoma un kvalitātes. Turklāt uzņēmumam nepieciešams ievērojams šoferu kolektīvs – aptuveni tikpat, cik spēkratu, tas ir, ap 40, jo sezonas laikā lielākoties tie visi tiek aizņemti pat 10 līdz 12 stundu dienā. Tiesa, pēc I. Dzeņa vārdiem, par viņa biznesa zvaigžņu stundu šobrīd nevar runāt. Agrāk klājies labāk. Par to vēsta arī attīstības temps. Proti, sākumā katru gadu automašīnu skaits ik gadu manāmi auga, bet pašlaik tādas nepieciešamības vairs nav, un pie 40 vienībām uzņēmums apstājies jau pēdējos piecus gadus. «Kad tā sauktajos treknajos gados citi pirka šikas mājas, mēs papildinājām auto parku, un tieši tas ļāva bez kredītsaistībām izturēt krīzes gadus. Un arī tagad tieši uzņēmuma apjomi ļauj strādāt ar plusa zīmi. Ar trim automašīnām sen jau visam būtu atmetis ar roku, bet tagad kaut kā jāmēģina cīnīties,» klāsta I. Dzenis.

Labā stāvoklī

Uzņēmuma cita priekšrocība un neatsverams balsts ir pašiem savs kravas automašīnu serviss, kas autonomas pakalpojumiem piepulcējās 2006. gadā jeb pāris gadu pēc uzņēmuma dibināšanas. «Arī bez tā diez vai pastāvētu, vai arī tas būtu divtik grūti, jo ziemā remonta bāze pamatā nodarbināta sava transporta sagatavošanai jaunajai sezonai. Tur jebkurā brīdī varam paši saremontēt tehnikas ātrumkārbu, motoru, veikt riepu montāžu un tā tālāk. Ārpus aktīvās sezonas izejam automašīnu tehnisko apskati. Autoparks mums nav jauns, taču to uzturam labā stāvoklī. Turklāt lūzt arī jauna tehnika, kas ir ievērojami dārgāka – vairāk nekā 100 tūkst. eiro par vienu pašizgāzēju. Mūsu tehnika ražota ap 2000. gadu, un tādas vienības cena ir ap 30 tūkst. eiro. Pamazām autoparku atjaunojam. Tā nupat samainījām trīs vecākus spēkratus pret jaunākiem,» stāsta I. Dzenis.

Viņš vēl piebilst, ka samaksa par pakalpojumu nav tik liela, lai varētu atļauties pirkt tikko ražotas automašīnas. Uzņēmējs izpētījis, ka, salīdzinot ar daudzām citām ES valstīm, cena ir ļoti zema. Tā nodzīta līdz ar pāreju uz eiro. Konkurence tomēr arī augusi. Savukārt nekur nepazūd vajadzība pēc degvielas, līdzekļiem darbinieku algām, nodokļiem, arī amortizācija jāatskaita un kaut kādai peļņai jābūt. «Gribētos, lai iet labāk,» rezumē I. Dzenis.

ES fondu faktors

Lai paplašinātos, darba apjomam jāaug, piemēram, jānotiek lieliem, valstiskiem būvprojektiem, taču skats jau tuvākajā nākotnē lielas cerības nevieš. Kā zināms, biedrība Latvijas Ceļu būvētājs nupat skandēja, ka vismaz 2020.–2022.gadā ES līdzekļu ceļiem vairs nebūs, un aicināja politiķus ES fondu naudas iztrūkumu aizvietot ar citiem resursiem ceļu būves finansēšanai, īpaši pievēršoties jau nākamajam gadam. «Paši savam uzņēmumam neesam piesaistījuši ES fondu naudu, bet objektiem, kuros strādājam, gan tā ir piešķirta. Skaidrs, ka bez šī finansējuma no nākamā gada darba būs daudz mazāk, bet kaut kā cīnīsimies. Rokas jau nenolaidīsim. Mierīgi varētu paņemt kredītu un piepirkt klāt tehniku, bet tagad gan vispirms uzmanīgi pavērosim, kas notiks. Bez šoferiem arī automašīnas nebrauc. Jāskatās, kā nākotnē būs ar darbaspēku. Tā ir lielākā problēma,» teic I. Dzenis.

Apjoms un plašums

Uzņēmēja daudzo darba gadu pieredzē nozarē allaž gājis kā pa viļņiem. Nupat arī 2013. un 2014. gads bija spīdošāki, kad bija manāms ES fondu naudas pieplūdums ceļu remontdarbiem. «Tomēr vēl ir daudz brauktuvju, ko remontēt. Agrāk smīkņāja par bedrainajiem Jelgavas ceļiem, bet tagad te stāvoklis vēl labāks nekā Rīgā,» spriež Kard saimnieks. Uzņēmums piedāvā savus pakalpojumus visā Latvijas teritorijā. Piemēram, IKEA lielveikala būvniecības laikā Kard transports šajā objektā tika nodarbināts pusotru gadu, pārvadājot ap 25 tūkst. tonnu šķembu. Kard ir laba sadarbība ar ceļu būves uzņēmumiem (80% klientu) A.C.B., Igate, Saldus ceļinieks, Ceļu pārvalde u.c., kā arī karjeru saimniekiem, kas novērtē iespēju uzreiz nomāt 5–10 kravas automašīnas. Visiem ir savi termiņi. Kard strādā ar uzsvaru uz apjomu, tālab uzņēmums nav ieinteresēts sadarbībai ar privātpersonām.

Šogad, sākoties rudenim, automašīnu karstais darba laiks noslēdzies un tās pamazām sāk ieņemt vietu uzņēmuma teritorijā. Kopumā tā ir divus hektārus plaša, bet telpu platība ir 1900 kvadrātmetru. Tehnikas apkopei iekārtota veco un jauno boksu daļa kopā ar astoņām «bedrēm».