Pēdējo gadu straujās pārmaiņas banku sektorā ir būtiski mainījušas ne tikai šo svarīgo nozari, bet arī ietekmējušas visu valsti, vienlaikus transformācija turpinās, tikai atklāts ir jautājums, kur šīs pārmaiņas ved un kāds būs to efekts

Bankas

Par to tiks runāts arī Tiesību zinātņu pētniecības institūta sadarbībā ar Banku augstskolu, Latvijas Universitāti un laikrakstu Dienas Bizness rīkotajā konferencē Bankas mainīgajā pasaulē. Tiesību zinātņu pētniecības institūta valdes priekšsēdētājs, profesors Ringolds Balodis norāda, ka pārmaiņas finanšu sektorā ir notikušas ļoti strauji, tajā pašā laikā par to blakusefektiem, it īpaši negatīvajiem, ir maz informācijas. «Pēdējos gados bankām likumdevējs, pārnacionālā spiediena mudināts, uzliek virkni jaunu pienākumu un prasību, kuru mērķis ir skaidrs, taču faktiskais izpildījums ir visai miglains kā pašam likumdevējam, tā šo normu piemērotājiem – regulatoram, kredītiestādēm – un parastiem cilvēkiem. Likumsakarīgi no banku apmulsuma cieš kā kredītiestādes, tā to klienti – faktiski mēs visi. Zinātniska konference ir labs formāts – platforma, kas ļauj ielūkoties procesos padziļināti un izsvērti. Bankas strādā šobrīd paātrinātā režīmā, līdz ar to nozarei trūkst pārdomāta lietpratēju un zinātnieku vērtējuma, tā R. Balodis.

Viņš norāda, ka politiķu vērtējums par situāciju ir, taču tas ir ļoti vispārināts un galvenais tā fokuss ir pārnacionālo prasību izpilde, «Ir vajadzīga analīze ne tikai par to, kas jau ir noticis un kādas ir notikušā sekas, bet arī, kādas tās būs nākotnē,» uzsver R. Balodis. Viņš atgādina, ka bankas, neraugoties uz dažādiem pareģojumiem, nav piedzīvojušas apokalipsi vai banku darbības beigas pēc 2009. gada finanšu krīzes, kad savu uzvaras gājienu uzsāka finanšu tehnoloģiju (fintech) uzņēmumi. «Nenoliedzami bankas pēdējos desmit gados, tāpat kā finanšu pakalpojumu sektors kopumā, piedzīvo radikālas pārmaiņas, kuru iznākumu vai iespējamo stabilas attīstības tendenci šobrīd būtu pāragri prognozēt,» skaidro R. Balodis. Tieši tāpēc, viņaprāt, zinātniekiem un praktiķiem būtu jāiedziļinās nozīmīgākajās sistēmiskajās mijiedarbībās, jo pārmaiņu priekšvēstneši un faktori jau ir redzami.

Daudz izaicinājumu

Banku augstskolas prorektors Andris Nātriņš atzīst, ka nekas nestāv uz vietas, jo attīstās tehnoloģijas, produkti, pakalpojumi un līdztekus tiem arī mainās normatīvo aktu prasības, tomēr pēdējo gadu laikā Latvijas finanšu sektorā pārmaiņas ir notikušas iespaidīgā ātrumā. «Ir svarīgi ne tikai vērtēt, kādi ir šīs finanšu sektora transformācijas blakusefekti uz biznesu, iedzīvotājiem, bet arī pamēģināt palūkoties 5–10 gadus tālā nākotnē, jo IKT turpinās attīstīties, mainot gan pakalpojumu un produktu pieprasījumu, gan piedāvājumu klāstu,» uzsver A. Nātriņš. Viņš kā vēl vienu svarīgu faktoru min finanšu sfēras vides tektoniskās izmaiņas, jo īpaši kontekstā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu nevis tikai un vienīgi Latvijas, bet gan globālā mērogā. «Kopumā visi minētie faktori rada savdabīgu sarežģītu ietekmju kopumu, kuru nevar novērtēt un analizēt tikai vienas jomas eksperti, tāpēc konferencē par to diskutēs dažādu disciplīnu zinātnieki, kuri darbojas finanšu, ekonomikas un juridiskajā jomā, un arī šīs jomas praktiķi,» skaidro A. Nātriņš.

Maina biznesa modeļus

Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš norāda, ka publiski skan ziņas par to, ka ne viena vien banka Latvijā maina savu biznesa modeli – atsakoties no nerezidentu transakcijām un pievēršoties kreditēšanai, iedzīvotāju un uzņēmumu kontu apkalpošanai, kas konferencē tiks vērtēta no biznesa, nevis juridiskā vai finanšu skatupunkta.

«Vēl jau ir jautājums par nākotnes biznesa modeļiem, ko salīdzinoši viegli var ietekmēt normatīvo aktu prasību izmaiņas,» tā G. Bērziņš. Viņš atgādina, ka savulaik Latvija ir centusies dēvēt sevi par finanšu tiltu starp austrumiem un rietumiem, par Ziemeļu Šveici, kas pamatā balstījās uz nerezidentu apkalpošanu, taču šobrīd šis modelis vairs nav iespējams.

«Vienlaikus ir jautājumi par to, kādas bankas būs pēc vairākiem gadiem, ar ko tās nodarbosies, jo izvēles iespēju klāsts ir salīdzinoši plašs,» tā G. Bērziņš. Viņš atzīst, ka sākotnēji visvieglākais ceļš varētu būt finansēt tieši tos segmentus, kurus kaut kādu iemeslu dēl pašlaik nekreditē nosacīti lielākās Latvijā strādājošās kredītiestādes, piedāvājot augstas pievienotās vērtības finanšu pakalpojumus. «Protams, alternatīvie banku attīstības virzieni ir vairāki, taču katram no tiem ir savs biznesa modelis, savas iespējas un, protams, riski,» tā G. Bērziņš.

Konfiskācijas ēna

Bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris atzīst, ka pēdējā laikā bankas, kuru mērķis ir apkalpot klientus, kļūst par valsts institūciju, kuras pienākums ir monitorēt darījumus, klientu finanses, vērtējot tās caur noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prizmu. «Šodien jau šo valsts funkciju izpilde ir uzlikta teju vai jebkuram subjektam – juristiem, grāmatvežiem, notāriem, nekustamo īpašumu mākleriem,» piemetina G. Kūtris. Viņš norāda, ka pašlaik minēto jautājumu kontekstā tiek locīta kriminālprocesā paredzētā mantas konfiskācijas tēma. «Redzot to, kas notiek praksē, jāsecina, ka ir būtiskas problēmas, jo likumā iestrādātā nodaļa, kas 14 gadus darbojās, pašlaik tiek pavērsta citā virzienā,» norāda G. Kūtris. Viņš atzīst, ka īpašuma konfiskācijas tēma ir saistīta ar cilvēka tiesībām uz īpašumu. Starptautiskie eksperti iesaka šo konfiskāciju pārcelt no krimināltiesiskās uz civiltiesisko sadaļu.

«Otrs būtisks komponents ir nevainīguma prezumpcija, un, ja parlaments nobalsos par normu, kura saka, ka apsūdzētajam pašam jāpierāda līdzekļu izcelsmes legalitāte, tad tas ir uzskatāms par būtisku nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu, ieskaitot 2016. gadā izdoto ES direktīvu – personai ir tiesības klusēt,» analizē G. Kūtris. Viņš uzsver, ka konferencē vērtēs tiešo šo aspektu.

Bez dialoga neiztikt

Aktuāls jautājums ir par to, vai šādos apstākļos vispār izsniegs kredītus.

G. Bērziņš norāda, ka pašlaik jau ir dažādi instrumenti, kas būtībā spiež bankas izsniegt kredītus, – negatīvās kredītprocentu likmes Eiropas Centrālajā bankā. «Iespējams, ka nav tālu tas brīdis, kad par naudas atlikumu kontā būs jāmaksā ikvienam – ne tikai biznesam, bet arī jebkurai fiziskajai personai,» tā G. Bērziņš. A. Nātriņš gan piemetina, ka iecerētās aktivitātes un papildus augstāku prasību izvirzīšana nedrīkst paralizēt bankas. «Vai ar šādiem papildu nosacījumiem un riska mazināšanas prasībām var nodrošināt banku pelnītspēju?» jautā A. Nātriņš. Viņaprāt, uzdevums izsargāties no jebkādiem riskiem noved pie paralīzes, jo biznesā darījumi, kuriem nav riska, neeksistē.

«Uz risku izvērtējumu balstīta pieeja ir šodienas realitāte, kas ļauj novērtēt gan risku varbūtību, gan arī ietekmi, tāpat arī izaicināt un līdz ar to pilnvērtīgāk komunicēt ar tiem, kuriem ir svarīgi pārliecināties par risku vadības kvalitāti. Šobrīd arvien lielāku ietekmi iegūst anglosakšu pieeja tiesībās, uzraudzībā, un, ja riska dialogs nenotiek paralēli pat vairākos līmeņos, tad sekas var būt ļoti nepatīkamas,» tā A. Nātriņš.

Savukārt G. Bērziņš norāda, ka dialoga un izpratnes trūkums var novest līdz tam, kad Latvijas uzņēmumiem konti arvien biežāk būs ārvalstu bankās. Banku augstskolas prorektors uzskata, ka Latvijā var būt nepieciešams intervences mehānisms, lai apstākļos, kad ir sakāpinātas bažas par uzņēmumu maksājumiem (pārskaitījumiem) un bankas, baidoties no soda sankcijām, neuzņemas praktiski nekādu risku, uzņēmumu konti vienkārši netiek slēgti un uzņēmējiem būtu alternatīva.

«Te ir vieta dažādu jomu zinātnieku un praktiķu analīzei ne tikai par to, kā ir pašlaik, bet arī, kā tas varētu būt nākotnē, it īpaši, ja ir izvēles iespējas, pa kuru ceļu iet tālāk,» tā R. Balodis. G. Bērziņš piemetina, ka ir mainījusies paradigma, jo agrāk bankas tika uzskatītas kā slēgtas un informāciju aizsargājošas struktūras, bet tagad tā vairs nav.