Lēnīgāka ekonomika un pietiekams piedāvājums naftas cenu var noturēt pie 60 ASV dolāriem par barelu

Izejvielas

Jēlnaftas vērtība preču biržā pēdējo nedēļu laikā nedaudz palielinājusies. Tiesa gan, izejvielu tirgus dalībnieki pārsvarā neparedz drīzu būtiski dārgākas naftas laikmeta iestāšanos. Pasaules ekonomika sabremzējusies, kas liek domāt, ka pieprasījuma palielināšanās pēc daudzām izejvielām būs ierobežota.

Valdot šādam fonam, Thomson Reuters veiktās 51 analītiķa aptaujas rezultāti liecina, ka Ziemeļjūras jēlnaftas Brent vidējā cena nākamgad atradīsies pie 62,38 ASV dolāru atzīmes par barelu. Šo otrdien Brent nākamā mēneša piegāžu līguma vērtība Londonas preču biržā dzīvojās pie 62,7 ASV dolāru atzīmes par barelu. Šogad līdz šim vidējā jēlnaftas cena atradusies pie 64,23 ASV dolāru par barelu atzīmes, liecina pieejamā informācija. Vēl pirms mēneša līdzīgā aptaujā tika lēsts, ka nākamgad vidējā Brent jēlnaftas cena būs augstāka un atradīsies pie 63,56 ASV dolāru atzīmes par barelu.

Naftas vērtību zināmā mērā nosaka vai nu bailes par tās piedāvājumu vai pieprasījumu. Pagaidām izteiktāk dominējušas bailes par veselīgu pieprasījumu, lai gan bijuši arī īslaicīgi piedāvājuma šoki - sevišķi pēc uzbrukumiem Saūda Arābijas naftas infrastruktūrai un tankkuģiem. Vēl septembra vidū naftas cena piedzīvoja straujāko vienas dienas lēcienu vēsturē. Tiesa gan, kopš tā brīža cena ir atkāpusies par 15%. Analītiķi norāda, ka pēc šī notikuma naftas tirgū jārēķina lielāka riska prēmija. Tiesa gan, šo efektu esot maskējušas raizes par straujāku pasaules ekonomikas izaugsmes pavēsināšanos, nekā lēsts pirms tam. «Tirdzniecības kariem ir milzīga ietekme uz naftas cenu. Ja šī faktora nebūtu, naftas cena būtu par pieciem līdz desmit ASV dolāriem augstāka,» spriež Vācijas Commerzbank eksperti.

Šobrīd analītiķi gaida, ka pasaules naftas pieprasījums šogad būs audzis par vienu līdz 1,3 miljoniem barelu vidēji dienā. Savukārt nākamgad šis pieaugums tiek paredzēts 0,5 līdz 1,4 miljonu barelu apmērā. Prognožu diapazons ir visai plašs, ko nosaka lielā neskaidrība par pasaules ekonomikas iespējamo virzienu. Pēdējā laikā gan valda zināms optimisms, ka, mazinoties ASV un Ķīnas tirdzniecības saspīlējumam, tomēr izdosies izvairīties no kādu sliktāku scenāriju materializēšanās.

Šogad aktīvi pie naftas piedāvājuma un cenu krituma ierobežošanas strādājusi Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) un vairāki tās sadarbības partneri (pamatā Krievija). Rezultātā no naftas tirgus piedāvājuma dienā tika izņemti 1,2 miljoni barelu. Liela daļa ekspertu gan pauž viedokli, ka šādas samazinātas kvotas nav pietiekamas, lai būtiski celtu melnā zelta vērtību. Problēma ir tā, ka tas netraucē savu melno zeltu vairāk iegūt tādām valstīm kā ASV, Brazīlija un Norvēģija, kuras nesaista šāda vienošanās. Savukārt valstis, kas savu naftu aiztur, zaudē tirgus daļu. Tiek ziņots, ka oktobrī virs savas kvotas naftu ieguva, piemēram, Irāka, Nigērija un tā pati Krievija. Naftas tirgum tādējādi ļoti svarīga būs decembrī gaidāmā OPEC+ sanāksme. Tās laikā tiks spriests, ko vadošajiem naftas eksportētājiem darīt ar savu melnā zelta ieguvi (vai nav vajadzīga, piemēram, vēl straujāka ieguves mazināšana).

Pārsvarā pieņēmums ir, ka jebkādu straujāku naftas cenas palielināšanos ierobežos ASV slānekļa melnā zelta ieguves bums (šādiem naftas ieguvējiem augstāka cena liks pumpēt arvien vairāk). Tiek gaidīts, ka ASV naftas ieguve šogad sasniegs jaunu rekordu, kur vidēji dienā tiks iegūti aptuveni 12,3 miljoni barelu ar šo resursu, ziņo Reuters.