No 2021. gada Latvijā varētu sākt darboties specializēta ekonomisko lietu tiesa, kura nodarbotos ar komercstrīdu, kā arī finanšu un ekonomisko noziegumu lietu izskatīšanu

Tieslietas

To paredz Ministru kabinetā akceptētie grozījumi likumā Par tiesu varu, kuri tagad nonāks Saeimā. Premjers Krišjānis Kariņš norādīja, ka specializēta ekonomisko lietu tiesa būtu sava veida atbilde pašlaik pastāvošajam izaicinājumam ātri, profesionāli izskatīt ekonomiska rakstura strīdus, kā arī tos, kas saistīti ar ekonomisko noziedzību. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns uzsvēra, ka valdības līmenī pieņemts būtisks lēmums un tagad diskusijas būs parlamentā. Turklāt tieslietu ministrs atzina, ka bez grozījumiem likumā Par tiesu varu vēl būs jāsagatavo izmaiņas vairākos citos normatīvajos aktos – Civilprocesa un Kriminālprocesa likumos, kā arī citos, lai noteiktu jaunās – ekonomisko lietu tiesas – vietu. Iecerēts, ka ekonomisko lietu tiesa būs kā patstāvīga rajona (pilsētas) tiesas instance, bet apelācijas instances funkcijas, izskatot ekonomisko lietu tiesas pieņemtos nolēmumus, veiktu specializēta kolēģija Rīgas apgabaltiesas sastāvā. J. Bordāns atgādināja, ka sava veida specializācija jau notikusi līdz šim, proti, kopš 2013. gada Zemgales rajona tiesā tiek skatītas dalībnieku strīdu lietas, kopš 2015. gada Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa skata rūpnieciskā īpašuma strīdus.

Diskusijas vēl būs

To, ka parlamentā varētu būt nopietnas diskusijas, liecināja arī Ministru kabineta sēde, kurā pret iecerētajiem grozījumiem iebilda iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, norādot, ka šo grozījumu izstrādē neesot ņemtas vērā Tieslietu padomes iebildes. Savukārt J. Bordāns atzina, ka katrai reformai ir gan atbalstītāji, gan arī pretinieki. Noraidošu viedokli par ekonomisko lietu tiesas izveidi paudis arī Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieks Juris Stukāns. Pēc dažu DB aptaujāto domām, ir jautājums par iecerētās specializētās tiesas lemšanai nododamajām lietām. Proti, viens jautājums, ja šī specializētā tiesa skata jautājumus, kas saistīti ar parādu piedziņu, laicīgu parādu samaksu, atkāpšanos no noslēgtā līguma un tamlīdzīgas būtībā civillietas, bet pavisam kas cits, ja tajā paredzēts skatīt arī krimināltiesiskos nodarījumus – noziegumus, piemēram, naudas atmazgāšanu, krāpšanu u.tml. Skanēja arī aizdomas, ka šāda tipa specializētā tiesa varētu būt sava veida eksperiments ar neprognozējamu rezultātu.

Bija pirms 25 gadiem

Vairāki DB aptaujātie uzņēmēji šo ideju vērtē pozitīvi, jo tādējādi varētu saīsināties strīdu izskatīšanas termiņu laiks tiesās. Daudzās pasaules valstīs darbojas specializētas komerctiesas, kuras komercstrīdu izskatīšanas termiņu būtiski saīsina salīdzinājumā ar parastajām tiesām. Arī Latvijā deviņdesmito gadu sākumā bija Saimnieciskā tiesa, kura skatīja saimnieciskos strīdus, bet neskatīja ekonomisko noziegumu lietas. DB jau vairākkārt vēstīja par uzņēmēju idejām, ka komercstrīdu izskatīšanai nepieciešamo paātrinājumu varot iegūt, ne tikai izdarot izmaiņas normatīvajos aktos, bet arī tiesu sistēmā – ieviešot speciālu komerctiesu. Vairāki DB aptaujātie atgādina, ka līdz ar šīs ieceres īstenošanu Latvija atgriezīsies pie specializētās saimnieciskās tiesas idejas, jo tā dēvētā Saimnieciskā tiesa Latvijā pārstāja darboties 1995. gadā. Ir arī viedoklis, ka savulaik īstenotā tiesu sistēmas reforma, saimniecisko lietu izskatīšanu pievienojot vispārējai civillietu jomai, dažādu iemeslu dēļ nav sevi attaisnojusi.

Komercstrīdi nevar gaidīt

«Jau izsenis savās rekomendācijās LTRK ir paudusi pozīciju, ka jādara viss, lai komercstrīdi tiktu izskatīti ātrākos termiņos (Baltijā ātrākos tiesu izskatīšanas termiņos). Ja iecerētās specializētās tiesas izveide to nodrošinās, tad tas būs lieliski,» savu pozīciju skaidro LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Viņš piebilst, ka galvenie mērķi, kuri jāsasniedz, ir ne tikai adekvāti termiņi, bet arī, lai spriedumi būtu prognozējami un taisnīgi. «Līdz reālai specializētajai tiesai vēl garš ceļš ejams, jo jautājums par to, kādas kategorijas lietas šai tiesai tiks nodotas skatīšanai, joprojām ir atklāts. Svarīgi būs arī trāpīt gan ar tiesnešu atlasi, gan ar viņu skaitu. Visi minētie argumenti ir svarīgi, lai nepanāktu pretējo efektu tam, ko visi vēlas – ātrāku, taisnīgāku tiesu,» tā J. Endziņš.