Sācies Rail Baltica lidostas projekta daļas būvniecības posms, veidojot to kā pirmo ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojuma centru Baltijā

Projekts

Dzelzceļa projekta Rail Baltica (RB) projekta īstenotājs Latvijā – SIA Eiropas dzelzceļa līnijas (EDzL) – 3. novembrī izsludinājis starptautiska konkursa 1. posmu – kandidātu atlasi RB stacijas celtniecībai starptautiskajā lidostā Rīga. Mērķis ir iegūt augsti kvalificētus, iepirkuma prasībām atbilstošus būvdarbu veicējus stacijas ēkas, estakādes, piebraucamo ceļu, uzbēruma, sešu kilometru sliežu ceļa posma un pārvada pār K. Ulmaņa gatvi izbūvei.

Konkurss plānots divās kārtās – pirmajā kārtā notiks kandidātu atlase, kas tiek plānota līdz 2020. gada janvārim. Otrajā kārtā paredzēta kandidātu piedāvājumu iesniegšana un sarunas, lai 2020. gada beigās noslēgtu līgumu un 2021. gadā uzsāktu būvdarbus. Šobrīd tiek lēsts, ka iepirkuma summa varētu būt 250–280 miljonu eiro robežās, no tiem 85% segs Eiropas Savienības finansējums, bet 15% – Latvijas budžeta finansējums. Summa tiks precizēta, izsludinot konkursa 2. posmu. Finansējums, tāpat kā visā projektā, tiek saņemts attiecīgiem darbu posmiem.

Iegūt starptautisku komandu

Būvdarbu iepirkuma kvalifikācijas prasības paredz, ka pretendenta gada apgrozījumam ir jābūt vismaz 70 miljoniem eiro. Jābūt arī pieredzei jauna autoceļa vismaz 3 km garumā būvdarbos, pieredzei publiskas ēkas ar kopējo telpu platību vismaz 16 000 m2 būvdarbos, pieredzei dzelzceļa sliežu ceļa, autoceļa vai ielu tilta, pārvada, viadukta vai estakādes ar nepārtrauktu kopgarumu vismaz 820 m, un kur vismaz viens laidums nav mazāks par 40 m, būvdarbos, pieredzei dzelzceļa sliežu ceļa vai autoceļa nepārtraukta uzbēruma būvdarbos kopgarumā vismaz 400 m ar garenprofila raksturojumu (augstumu) uzbērumā ne mazāk par 4 m būvdarbos un pieredzei dzelzceļa sliežu ar nepārtrauktu viena sliežu ceļa posma garumu vismaz 6 km būvdarbos. «Prasības ir definētas tādas, lai mēs iegūtu starptautisku komandu, kurā būtu gan vietējie, gan ārvalstu būvnieki – tajās komponentēs, kurās pieredze Latvijas būvniekiem ir mazāka, piemēram, estakāžu būvniecībā,» komentē EDzL valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris. Saistībā ar pretendentu reputācijas jautājumiem viņš norāda, ka ir izstrādāts piegādātāju ētikas kodekss, kurā visi pretendenti, kuri iesaistās šajos iepirkumos, noslēdz līgumu, apņemas ievērot augstus ētikas standartus. «Konkrēta uzstādījuma mums nav, un tā ir būvnieku darīšana, kā viņi šīs komandas veidos, bet ir skaidrs, ka visas kvalifikācijas prasības nevar izpildīt tikai nacionālie būvnieki. Noteikti būs nepieciešamība veidot starptautiskas komandas,» skaidro K. Vingris. Savukārt RB Rail AS reģionālais vadītājs Latvijā Ģirts Bramans norādīja, ka tiek akcentēts tas, lai RB iepirkumos nodrošinātu plašu konkurenci, kurā uzņēmums redz sinerģiju starp dažādu jomu profesionālo pieredzi. Informācija par šo iepirkumu nosūtīta vairāk nekā 500 regulārajiem projekta partneriem, primāri Eiropas Savienībā, tai skaitā Baltijas valstīs. Viņš norāda, ka pamatmērķis ir gūt labāko rezultātu par izdevīgāko cenu. Ir sāktas konsultācijas ar nozari, kā arī uzsākta sadarbība ar tiesībsargājošām institūcijām visās trīs Baltijas valstīs, lai projektā veicinātu godīgus un caurspīdīgus iepirkumus.

Latviska fasāde

Būvniecības darbi ir sadalīti sešos posmos, un tiek plānota finansējuma pieejamība. Vispirms tiks būvēta stacijas ēka, kas paredzēta trīs līmeņos, estakādes būvkonstrukcijas un piebraucamie ceļi ar saistīto infrastruktūru. Tad sekos stacijas ēkas fasādes izveide, fasādes apdare, mehāniskās sistēmas, iekšējā apdare un labiekārtošana. «Stacijas ēka gan vizuāli, gan funkcionāli ir diezgan unikāla ar koka fasādes risinājumiem, kuras prasības definēsim otrās kārtas ietvaros, bet ar ambīciju izmantot Latvijas koku tieši stacijas fasādei, pārējiem risinājumiem tiks izmantots betons un stikls. Tuvojoties lidostai, pirmais, ko varēs redzēt, būs pati fasāde un tad tikai pati lidosta, tāpēc tiks īpaši padomāts, lai vizuālais tēls būtu latvisks. Stacija būs priekšplānā, tāpēc tā būs lidostas seja daudzām desmitgadēm,» komentē K. Vingris. Pirmo un otro posmu plānots pabeigt līdz 2023. gada beigām. «Saistībā ar pieejamo finansējumu šobrīd varam būt droši par pirmo un otro posmu, bet precīzas summas būs zināmas tad, kad uzdosim kandidātiem piedalīties otrajā kārtā. Tad būs uzdots jau precīzs darba uzdevums ar ļoti precīzām darba robežām. Tur vairs nebūs summas no – līdz, bet konkrēts skaitlis. Kamēr kanditāti gatavo savus kvalifikācijas dokumentus, tikmēr mēs gatavojamies otrajai kārtai, kuras ietvaros tiks izstrādātas šīs detaļas,» komentē K. Vingris.

Meklēs risinājumus

Pēcāk sekos estakādes uz Rīgu un Jaunmārupi izbūve. Lai dzelzceļš aizņemtu mazāk vietas, Rail Baltica dzelzceļš un stacija lidostā Rīga tiks izvietota uz dzelzceļa estakādes, kuras augstums būs apmēram 10 metri. Tiks veidots uzbērums un 113 m garš dzelzceļa pārvads pār K. Ulmaņa gatvi. Kā noslēdzošais posms būs sliežu būvniecība. Paredzēts izbūvēt divus dzelzceļa sliežu ceļus, lai pa jaunuzbūvēto dzelzceļu četras reizes dienā varētu kursēt RB ātrvilciens un ik pa apmēram 30 minūtēm t.s. shutlle jeb atspoles vilciens, savienojot lidostu un Centrālo staciju Rīgā. Tas ļaus astoņās minūtēs nokļūt no lidostas galvaspilsētas centrā. «Unikalitāte tajā posmā ir tā, ka tiks veidota aptuveni četrus kilometrus gara estakāde, kas nozīmē, ka dzelzceļš atradīsies otrajā līmenī virs lidostas teritorijas, kas saglabās iespēju lidostai darboties pēc tam, kad tiks uzbūvēts dzelzceļš, turklāt tehnoloģijai ir jābūt tādai, lai arī būvdarbu laikā lidostas darbs tiktu minimāli traucēts. Paralēli tam tiks īstenota pašas lidostas termināļa paplašināšanas sestā kārta un Latvijas Gaisa satiksmes jaunā lidojumu vadības torņa būvniecība. Līdz ar to būvniekiem būs ārkārtēji liels izaicinājums strādāt ļoti operatīvi, savstarpēji saskaņojot ar citiem būvniekiem. Līdz ar to estakādes tehnoloģiskajiem risinājumiem būs jābūt tādiem, lai nenobloķētu visu teritoriju, bet jābūt ar ātriem un efektīviem. Arī tilts pār K. Ulmaņa gatvi, ņemot vērā, ka tas ir nacionālas nozīmes autoceļš, jāveido ar efektīviem risinājumiem, minimāli ietekmējot satiksmi no Jūrmalas,» komentēja K. Vingris. Savukārt lidostas Rīga pasažieri un darbinieki tiks laicīgi informēti par gaidāmajām izmaiņām. Kā skaidroja K. Vingris, tad visjūtamākās būs autostāvvietu izmaiņas, ar dažādiem pagaidu risinājumiem, tālāk sekos piebraucamā ceļa izmaiņas, kas būvniecības gaitā tiks novirzīts uz pastāvīgiem risinājumiem.

«Visās trīs Baltijas valstīs Rail Baltica projekta ietvaros ir sasniegts būtisks progress. Projektēšanas darbi norit jau 411 kilometros pamattrases, un nākamā gada sākumā projektēšana sāksies vēl 232 kilometros. Pozitīvi vērtējam, ka Latvijā tiek uzsākts jau otrais būvniecības iepirkums,» komentē Ģ. Bramans. Viņam piekrīt arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits, kurš norāda, ka «2024. gadā iegūsim pavisam jauna izskata Rīgas lidostas teritoriju. Šis ir nozīmīgs mūsu infrastruktūras projekts. Faktiski lielākais dzelzceļa pārbūves un jaunas līnijas projekts pēdējos 50 gados. Šī līnija dos Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem daudz labākus savienojumus ar Eiropu, Baltiju, kā arī Latviju, jo plānojam ne tikai starptautisku satiksmi šajā līnijā, bet arī reģionālo un vietējo – no Rīgas centra uz Rīgas lidostu. Paredzam, ka līdz ar Rail Baltica līnijas izbūvi daudz aktīvāka attīstība notiks visā Mārupē un tieši lidostas teritorijā. Tur ir iespējas gan jauniem konferenču centriem, gan viesnīcu kompleksiem, gan citām darba vietām. To mēs redzam pēc pieredzes citās valstīs, kur jauni dzelzceļa savienojumi, pārsēšanās punkti dod iespēju attīstīties gan biroju, gan ražošanas platībām».