Tendences Ārpustiesas parādu atgūšanas nozarē darbojošos uzņēmumu skaits sarūk, daļēji tāpēc, ka tie izvēlas apvienot spēkus. Cesijas darījumu skaits joprojām saglabājas augstā līmenī

Šobrīd Latvijā darbojas 25 ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, savukārt pagājušajā gadā to bija 32, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) sniegtā informācija. Lai gan pagājušajā gadā licences saņēmuši pieci jauni tirgus spēlētāji, četriem licences ir anulētas. Jāatgādina, ka pēdējos gados parādu piedziņas nozarē bija vērojamas vairākas apvienošanās, kas bija saistītas ar kompāniju vēlmi palielināt pieejamo finanšu resursus un ietekmi tirgū. Lielākie apvienošanās darījumi bija uzņēmuma Intrum Justitia un Lindorff darījums, kā arī SIA Gelvora un SIA Sergel apvienošanās. Pēc reorganizācijas uzņēmumi izmanto abus zīmolus.

Augošs tirgus

Pagājušajā gadā un arī šogad kopumā ārpustiesas parādu atgūšanas nozare ir augusi straujāk nekā iepriekšējos gados. Par 2019. gadu datu gan vēl nav, taču 2018. gadā Latvijas Ārpustiesas parādu piedziņas asociācijas (LĀPPA) biedru apgrozījums kopumā veidoja nedaudz virs 22 milj. eiro, un tas ir par gandrīz 35% vairāk nekā 2017. gadā, norāda asociācijas vadītājs Jānis Lukaševskis. Atsevišķi analizējot informāciju par produktiem, joprojām aug cesijas darījumos pārņemto lietu skaits, tomēr vienlaikus samazinoties pārņemtajai parāda summai.

«Tas ir skaidrojams ar jau iepriekšējos gados aizsākušos tirgus tendenci, ka aizvien vairāk kreditoru slēdz tā saucamos regulārās cesijas līgumus, kuru ietvaros tiek cedēti prasījumi ar nelielu kavējuma termiņu un procentu maksājumi par aizdevuma lietošanu saistību īpatsvarā ir salīdzinoši nelieli,» skaidro J. Lukaševskis. Savukārt to ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu apjoms, kuri tiek sniegti uz pilnvarojuma pamata, ir samazinājies gan lietu skaita, gan arī parāda summas ziņā.

B2B (business to business) sektorā lietu skaits ir samazinājies par 17% un apstrādē nodoto parādu summa – par 22%, savukārt B2C (bussines to consumer) sektorā apjoms ir samazinājies attiecīgi par 24% un 46%. Sadarbības apjoma samazinājumu B2C sektorā J. Lukaševskis lielā mērā skaidro ar regulārās cesijas darījumu pieaugumu (tieši šī sektora saistības tiek cedētas attiecīgās sadarbības ietvaros), bet B2B sektora samazinājums visdrīzāk ir saistīts ar kopējās ekonomiskās situācijas uzlabošanos un uzņēmēju spēju nokārtot uzņemtās saistības.

Visvairāk lietu piedzinējiem apstrādei nodod telekomunikācijas pakalpojumu sniedzēji un nebanku kreditēšanas uzņēmumi. Savukārt kredītiestāžu nodotajās lietās ir lielākās parādu summas gan viena parāda griezumā, gan, vērtējot visu apstrādē nodoto parāda summu.

SIA GelvoraSergel valdes priekšsēdētāja Irina Namavīra atzīmē, ka rit jau 2019. gada pēdējais ceturksnis un līdz gada beigām netiek prognozētas lielas pārmaiņas ārpustiesas parādu piedziņas tirgū, kas varētu būtiski ietekmēt uzņēmuma plānotos rezultātus. «Domāju, ka ārpustiesas parādu atgūšanas tirgus apjoms kopumā 2019. gadā nedaudz pieaugs, jo kreditori ir tendēti sadarbībai ar nozares uzņēmumiem,» piebilst I. Namavīra.

Jāpielāgojas situācijai

Tirgus pēdējos gados mainās, un daudzi kreditori no inkaso sadarbības, kas ir ārpustiesas parādu atgūšana uz pilnvarojuma pamata, pāriet uz t.s. forward-flow vai regulārās cesijas darījumiem. Šāda veida darījumi paredz, ka, noslēdzot līgumu uz noteiktu termiņu, kreditori katru mēnesi pārdod saistības ar nelielu kavējuma termiņu par iepriekš līgumā atrunātu cenu, akcentē I. Namavīra. Vairāki klienti no finanšu nozares ir pārgājuši tikai uz šāda veida darījumiem, pilnībā atsakoties no inkaso sadarbības. «Tas lielā mērā skaidrojams ar cesijas maksas augsto līmeni šāda veida darījumu ietvaros, tomēr pašlaik tirgū ir vērojama tendence, ka cena par šādiem cesijas portfeļiem pakāpeniski samazinās un, ļoti iespējams, ka jau nākamgad tā vairs nebūs tik atraktīva. Augstāk pieminētās tirgus izmaiņas nozares uzņēmumiem pieprasa gan parādu apstrādes procesu, gan debitoru portfeļu vērtēšanas modeļu pilnveidošanu, jo, nosakot forward-flow cesijas darījumu cenu, tiek vērtēti nevis esošie, bet nākotnes potenciālie kavētāji, kas palielina kļūdas iespējamību, nosakot debitoru portfeļa cenu,» klāsta I. Namavīra.

PTAC apkopotā informācija rāda, ka pagājušajā gadā kopumā ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem no jauna tika nodoti atgūšanai 404,83 tūkst. parādu piedziņas lietu par kopējo summu vairāk nekā 253 milj. eiro. Savukārt noslēgto cesijas darījumu rezultātā parādu atgūšanai nodoti 217,34 tūkst. lietu par kopējo summu 194,77 milj. eiro. Vēl gandrīz 188 tūkst. lietu nodotas uz pilnvarojuma pamata.

Grib vairāk iegrožot

Nozares pārstāvji atzīst, ka pēdējos gados ārpustiesas parādu piedziņas nozari būtiski ir ietekmējušas izmaiņas normatīvos. I. Namavīra atzīmē: «Diemžēl arī šobrīd Saeimas gaiteņos notiek diskusijas par Fiziskas personas atbrīvošanas no parādsaistībām likuma projektu, kurš tiešā veidā ietekmēs nozares uzņēmumus, ja gadījumā tas tiks pieņemts esošajā redakcijā. Attiecīgais likumprojekts ir pretrunīgs un nav balstīts uz objektīva pētījuma datiem. Pieņemot likumu esošajā redakcijā, tas diezgan būtiski var pazemināt debitoru portfeļu cenu, kas ietekmēs ne tikai mūsu, bet arī daudzu citu nozaru uzņēmumu darbību.» Jāatgādina, ka augusta beigās Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināta Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātā septiņu likumprojektu pakete, ar kuru ir plānots nodrošināt iespēju fiziskām personām, kurām ir zemi ienākumi un neliels parādsaistību apmērs, noteiktā kārtībā atbrīvoties no parādsaistībām. TM pārstāve Alise Dārzniece skaidro, ka šobrīd Maksātnespējas likumā ietvertais fiziskās personas maksātnespējas process ir salīdzinoši dārgs un nav piemērojams personām ar parādsaistību apjomu līdz pieciem tūkstošiem eiro.

Jaunais regulējums būs piemērojams ierobežotam likumā noteiktam fizisko personu lokam ar parādsaistību kopējo apmēru no diviem līdz pieciem tūkstošiem eiro, ko turklāt drīkstēs veidot noteikta veida parādsaistības.

Arī asociācijas vadītājs J. Lukaševskis norāda, ka normatīvo aktu regulējuma slogs nozarē pēdējos gados ir ievērojami audzis un uzņēmumiem nākas patērēt ievērojamus resursus, lai visas prasības tiktu ievērotas. Būtiskākie jautājumi, kurus uzņēmējiem ir nācies risināt pēdējos divu gadus, ir fizisko personu datu aizsardzība un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFNL) prasības. «Nozares uzņēmumu izpratne par šiem jautājumiem ir būtiski pieaugusi un, lai arī nozares risks saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu ir zems, visi uzņēmumi nopietni strādā, lai šos faktorus vēl vairāk samazinātu,» piebilst J. Lukaševskis.