Kompāniju vadītāji, kuri ir piezemētāki, akcijām var nozīmēt Volstrītas «gaidu atlaidi»

Investoru psiholoģija

Savas investīcijas investors var izvēlēties pēc vairākiem parametriem. Pieejamā informācija liecina, ka ieguldījumus akciju tirgū teorētiski ir iespējams atsijāt, arī izpētot to, cik pieticīgs vai piezemēts ir kādas publiski kotētās kompānijas vadītājs. Proti, ir teorija, ka analītiķi pret kompānijām, kuras stūrē šādi vadītāji, ir mazāk prasīgi. Tas nozīmē, ka tie šādiem uzņēmumiem piešķir mazāku peļņas potenciālu. Galu galā tas noved pie pieticīgākām to finanšu rādītāju prognozēm, kuras tad attiecīgi šie uzņēmumi var vieglāk sasniegt vai pat pamatīgi pārsist.

Mēdz teikt, ka Volstrītā pieticību īsti nemīl, un šādi kompāniju vadītāji uz pārējo, šķietami agresīvāko, plēsēju fona tiek uztverti kā vājāki un ar zināmām pārliecības problēmām. Tiesa gan, sausais atlikums, ja mēra šādu kompāniju akciju sniegumu, var izrādīties citāds, un tad agrākajiem vīpsnātājiem ir jāpieklust.

Pozitīvais pārsteigums

Šāda pētījuma (The Case for Humble Expectations: CEO Humility and Market Performance) līdzautori (Oklahoma State University’s Spears School of Business profesori) The Wall Street Journal klāsta, ka nav nekādu pierādījumu tam, ka pieticīgi kompāniju vadītāji būtu labāki vai sliktāki savu uzņēmumu stūrmaņi par to krietni lepnākajiem un vairāk dažādus labumus sološajiem amata brāļiem. Tiesa gan, šādu pieticīgāku vadītāju kompāniju akcijas labumu gūstot no Volstrītas gaidu jeb ekspektāciju atlaides. Tieši tas mēdzot nozīmēt, ka šādu uzņēmumu akcijām vērojams labāks sniegums pēc tam, kad ir izziņoti to iepriekšējā atskaites perioda finanšu rezultāti (jo no tām vienkārši gaida mazāk). Izpētes rezultātā secināts, ka šādi labumi investoram var būt atkarīgi no tā, cik lielā mērā kompāniju vadītājs ir pieticīgs. Tomēr šāds efekts varot nozīmēt, ka šādu uzņēmumu akcionāri gadā gūstot pat līdz 7% lielāku atdevi.

Pieejamā informācija liecina, ka minētajā pētījumā uzmanība pievērsta 185 ASV Standard & Poor’s 500 indeksa aprēķinā iekļauto kompāniju vadītājiem laika posmā no 2000. līdz 2013. gadam. Lai mērītu to pieticību, tie likuši gan studentiem, gan psiholoģijas ekspertiem izpētīt dažādus videomateriālus, kur uzstājas šie kompāniju vadītāji. Šis pulciņš tad arī vērtējis, cik šķietami pieticīgi un piezemēti izskatās šie vadītāji. Vēl, lai saprastu kopējo pieticības rādītāju, esot mērīti tādi lielumi kā taisnīgums un sirsnība.

«Ir vērojama ļoti izteikta akciju tirgus dalībnieku reakcija uz to, vai kādam uzņēmumam izdodas pārspēt analītiķu gaidas. Ja tas nenotiek, lai gan uzņēmums tāpat ir pelnošs, akciju cena krīt, rūk investoru ticība kompānijai utt. Tas ir ļoti spēcīgs tirgus mehānisms. Kad mēs uz Volstrītas skatuves redzam kādu, kas ir pieticīgs, sākotnēji tiek pieņemts, ka viņš nav arī pārliecināts. Šajā ziņā gan būtu jāpadomā divreiz. Pazemīgi un pieticīgi cilvēki var būt ļoti pārliecināti, ļoti darbaspējīgi, un mums nevajadzētu šādiem saviem aizspriedumiem ļaut ietekmēt spriedumus par organizācijas, ko tie vada, vērtību,» skaidro pētījuma veicēji.

Jānorāda, ka šonedēļ pilnā sparā turpinās Rietumvalstu uzņēmumu trešā ceturkšņa peļņas paziņošanas sezona. Līdz šim gandrīz 80% no ASV S&P 500 uzņēmumiem ir izdevies pārspēt analītiķu pirms tam izteiktās peļņas prognozes. Aptuveni divām trešdaļām no šīm kompānijām akciju cena sekojošajā tirdzniecības sesijā (pēc ziņojuma par finanšu rezultātiem) ir pieaugusi, kas ir visvairāk piecu gadu laikā. Vidēji tāda uzņēmuma akcijas cena, kas pārspējusi analītiķu gaidas, nākamajās divās tirdzniecības sesijās ir palēkusies par 2%, kas ir krietni vairāk nekā piecu gadu vidējais rādītājs – 1%, liecina FactSet dati. Savukārt tāda uzņēmuma, kurš tomēr sarūgtinājis par savu iepriekšējā ceturkšņa sniegumu (peļņa atpalikusi no Volstrītas paredzējumiem), akcijas cena vidēji nākamo divu tirdzniecība sesiju laikā sarukusi par 2,1%. Arī tas ir zem piecu gadu vidējā rādītāja– akcijas cenas krituma par 2,6% - šādiem uzņēmumiem.

DB jau rakstījis, ka vēl nesen vērojamais lielais pesimisms par uzņēmumu ienākumiem patiesībā varēja būt visai labs brīdis, lai akcijas uzpirktu lētāk, jo pastāv iespēja, ka kompānijas kliedēs aktuālo pārspīlēto pesimismu un to akciju cena pieaugs. Proti, tuvojoties kompāniju atskaišu publicēšanas sezonas sākumam, jau par tradīciju kļuvis tas, ka Volstrītas eksperti cērp savus agrākos pieņēmumus par uzņēmumu finanšu rezultātiem. Arī kompāniju vadība bieži vien, runājot par nākotni, mēģina šīs aplēses koriģēt uz leju (iespējams, samanīts labums no šī pieticības efekta). Šāda situācija noved pie tā, ka galu galā šī ļoti zemā latiņa viegli tiek pārlēkta, par ko attiecīgi tāpat priecājas akciju mijēju pūlis (tirgos valda prieks par prognožu pārsišanu). Labi tad ir visiem – akciju cena kāpj un uzņēmumu vadība akcionāriem var atrādīt, cik tā uz visu izaicinājumu fona ir spējīga. Savukārt, ja rezultāti saskan ar prognozēm vai tomēr ir sliktāki, tad vienmēr var atgādināt, ka bijuši šādi brīdinājumi.

Katram individuāla izpratne

Katrā ziņā šādi pētījuma rezultāti izskatās visai interesanti. «Man patīk centrālā doma, ka pieticīgāki, pazemīgāki kompāniju vadītāji mazāk sasola un tad tie uz šādu piezemētu tirgus dalībnieku gaidu fona tomēr spēj uz paplātes pasniegt vairāk,» piebilst University of Notre Dame’s Mendoza College of Business pētnieki. Tie gan izceļ, ka šādus pētījuma rezultātus tiešā veidā interpretēt nevajadzētu. Tas tādēļ, ka šādu video vērošana nebūt nemēra kādu kompānijas vadītāju patieso pieticību. Drīzāk rezultāti, balstoties uz visai mazu informācijas apmēru, esot atkarīgi no individuālo vērotāju pašu pieņēmumiem, kas tad īsti ir pieticība. Tiek norādīts, ka tādējādi sevi izpaust var kādi domāšanas aizspriedumi.

Tāpat dažādu šādu sakritību un psiholoģisko aizspriedumu tirgošana gandrīz vienmēr labāk izskatās uz papīra, nekā ir realitātē. Teorētiski šī pētījuma rezultāti liek domāt, ka vērtspapīru mijējs var mēģināt identificēt kādu pieticīgu, pazemīgu publiski kotētas kompānijas vadītāju. Tālākā notikumu gaita paredz šī uzņēmuma daļu uzpirkšanu pēc kādām ne pārāk izteiksmīgām vadības prognozēm par nākotni (jeb mēģināt pirkt lēti). Savukārt akcijas atkal jāpārdod pēc tam, kad uzņēmums, piemēram, ziņojot par savu iepriekšējā ceturkšņa peļņu, šīs aplēses ar uzviju ir pārspējis (mēģināt pārdot dārgi). Tas nozīmē, ka šādam investoram aktīvi jāmēģina mīt akcijas kādos pareizajos brīžos, kas parasti kopējam investīciju rezultātam nav īpaši pateicīgi.

Šādā gadījumā kādam vērtspapīru mijējam, kuram parādījusies vēlme nodarboties ar aktīvāku tirdzniecību, arī pamatā jāuzticas savam individuālajam vērtējumam par dažādiem procesiem un kaut vai to pašu visai grūti izmērāmo, iespējams, pat gluži vai ezotērisko vadītāju pieticības faktoru. Turklāt šis pētījums vērā ņēmis vidējo rādītāju, un šāda stratēģija ar individuālām akcijām var izrādīties ļoti riskanta. WSJ piebilst, ka šāds pētījums, iespējams, interesantākais varētu likties pašiem akciju analītiķiem, kas var padomāt, kā to psiholoģiskie aizspriedumi ietekmē to paredzējumus.