Normatīvu izmaiņu dēļ kredīti var sadārdzināties un augt prasības

Aizdevumi

Banku klientu vidū šobrīd fizisko personu, kam sākts maksātnespējas process, ir maz, un galvenokārt šie kredīti ir iepriekšējās krīzes mantojums. Ārpustiesas parādu piedzinēju vidū novērojams, ka šajā gadā iesniegto fizisko personu maksātnespējas pieteikumu skaits ir palielinājies.

Līdzīgi kā pērn

2018. gadā sākto fizisku personu maksātnespējas lietu skaits sasniedza 1281, savukārt šajā gadā tas ir 1043, tādējādi, visdrīzāk, kopējais gada skaitlis varētu būt līdzīgs kā pērn. Banku pārstāvji novērojuši, ka pēdējo gadu aizņēmēji maksātnespējas ierosina maz. Swedbank Hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Normunds Dūcis stāsta, ka šobrīd bankai ir atsevišķi klienti, kuri iziet maksātnespējas procesu. «Tas ir likumīgs veids, kā atbrīvoties no saviem parādiem, ja visi citi veidi, kā censties atrisināt savas finanšu saistības, ir cietuši neveiksmi. Tomēr, piemēram, Swedbank ir izveidojusi programmu, kas ļauj atbrīvoties no saistībām, nemaz līdz maksātnespējai nenonākot,» viņš piebilst.

Novērojumi liecina, ka klienti, kas nonākuši maksātnespējas procesā, lielākoties tajā ir krīzes radīto seku dēļ. Turklāt parasti šādā situācija nonāk tie, kuriem ir saistības vairākās iestādēs un ne tikai komercbankās, piebilst N. Dūcis. Līdzīgi novērojumi ir arī SEB bankas Kreditēšanas pārvaldes vadītājam Mārim Larionovam: «Klientu skaits privātpersonu segmentā, kuri pieteikuši maksātnespēju, procentuāli ir ļoti neliels. Iespaidīgais vilnis, kas bija redzams pēc krīzes laikiem, ir noplacis.» Pēc viņa teiktā, šobrīd tie ir ļoti reti izņēmuma gadījumi, kad dažkārt pat paši nav aizņēmēji, bet gan bijuši galvotāji, un kuriem ar kredīta ņēmēju dzīves ceļš gadu gaitā ir šķīries, un arī šie retie gadījumi ir attiecināmi vēl uz krīzes laikiem, ne jauno kredītu ņēmējiem.

Pieteikumu vairāk

Savukārt Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Lukaševskis stāsta: «Vadoties no asociācijas apstrādē esošo lietu statistikas, šajā gadā iesniegto fizisko personu maksātnespējas pieteikumu skaits, salīdzinot ar 2018. gadu, ir pieaudzis. Ārpustiesas parādu atgūšanas uzņēmumu apstrādē esošās lietas galvenokārt ir nenodrošinātie prasījumi ar salīdzinoši nelielām parādu summām, kas bieži vien ir mazākas par 500 eiro.»

«Kā zināms, fiziskas personas maksātnespējas procesu var piemērot personai, ja tai nav iespēju nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un parādsaistības kopā pārsniedz 5000 eiro. Ja analizē tikai tās nenodrošinātās lietas, kuru ietvaros fiziskas personas ir iesniegušas maksātnespējas pieteikumu, vidējā summa šajās lietās ir krietni augstāka nekā vidēji nozarē apstrādē esošajai lietai, bet vienalga nepārsniedz 2000 eiro robežu, tāpēc, visdrīzāk, iemesls maksātnespējas pieteikuma iesniegšanai nav mūsu apstrādē esošās lietas parāds, bet gan kāds cits, kurš ir lielāks par iepriekš minēto summu un, visdrīzāk, ir arī nodrošināts ar hipotēku vai kādu citu ķīlu,» viņš pieļauj. Vadoties no ārpustiesas parādu uzņēmumu statistikas, skaitliski visvairāk maksātnespējas pieteikumu ir iesniegti tajās lietās, kur vēsturiski aizņēmumu ir izsniegusi kāda no kredītiestādēm. Tas zināmā mērā varētu būt skaidrojams ar faktu, ka kredītiestāžu prasījumu summa parasti ir lielāka nekā, piemēram, nebanku kredītdevēju sektorā, skaidro J. Lukaševskis.

Cerība ir

Neskatoties uz daudz dzirdētajiem gadījumiem, ka kredītņēmējam, kam aiz muguras ir maksātnespējas process, bankas durvis ir slēgtas, kredītiestāžu pārstāvji norāda, ka mēģināt pieteikties aizdevumam var.

«Arī pēc maksātnespējas procesa banka var izsniegt jaunu kredītu, taču katrs gadījums tiek izvērtēts individuāli, kāpēc privātpersona nonākusi līdz maksātnespējas procesam. Situācijas dzīvē un iemesli var būt visdažādākie, taču svarīgākais ir tas, cik godprātīgi klients pēc tam ir turpinājis sadarbību ar banku – cik atklāts ir bijis un vai ir centies, abpusēji sadarbojoties, grūtības risināt. Lemjot par jauna aizdevuma piešķiršanu, protams, tiek izvērtēta esošā situācija un vēlamās summas atbilstība šā brīža ienākumiem. Jāpiebilst, ka klienti kredītsaistības šobrīd uzņemas pārdomāti, izvērtējot savas iespējas ne tikai konkrētajā brīdī, bet arī izredzes uz regulāriem ienākumiem ilgākā termiņā, lai tas neietekmētu ierasto dzīves ritmu,» saka M. Larionovs.

Arī N. Dūcis uzsver, ka šobrīd finansējuma saņemšanai Swedbank var pieteikties ikviens, jo katru pieteikumu banka izvērtē atsevišķi. Nemainīgi, protams, saglabājas nepieciešamība analizēt finansējuma pretendenta līdzfinansējuma daļu (pirmās iemaksas apjomu hipotekārā kredīta gadījumā) un ienākumus, kuriem jābūt gūtiem oficiāli. Tostarp jāuzsver, – ja pretendents ir kādreiz izvēlējies no savām saistībām atbrīvoties maksātnespējas ceļā, jārēķinās, ka šāda klienta maksātspēja jo īpaši tiks vērtēta, ņemot vērā, ka šādam cilvēkam varētu būt augstāka finansējuma atgriešanas riska pakāpe.

Nav apmierināti

DB jau rakstīja, ka nākotnē parādsaistību jomā varētu būt izmaiņas, un Latvijā dzīvojošajiem nodokļu maksātājiem no 2021. gada, iespējams, varētu būt iespēja atbrīvoties no parādsaistībām 2000 līdz 5000 eiro apmērā – tā paredz Tieslietu ministrijas izstrādātā un Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātā septiņu likumprojektu pakete – Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumprojekts, grozījumi Civilprocesa likumā, Maksātnespējas likumā, likumā Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru, Notariāta likumā, likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli un Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā. Tirgus dalībnieki gan par šo iniciatīvu nav sajūsmā, norādot, ka tie būs ne tikai neefektīvi, bet var atspoguļoties arī kredītu sadārdzinājumā.

«Attiecībā uz fiziskas personas maksātnespējas procesa sākšanas iemesliem šobrīd nav neviena nopietna pētījuma par šo tēmu,» atzīst J. Lukaševskis. Vienlaikus viņš pauž uzskatu, ka, izstrādājot valsts attīstības stratēģiju, šis un arī citi jautājumi, kas saistīti ar iedzīvotāju maksātspēju, būtu jāpēta padziļināti. Tas likumdevējam dotu ļoti daudz papildu informācijas par iedzīvotāju materiālo stāvokli dažādās sociālajās grupās. «Diemžēl pēdējā laikā virkne jaunu normatīvo aktu tiek izstrādāti bez objektīva pētījuma un datu analīzes. Kā spilgtāko piemēru šajā sakarā var minēt likumprojektu Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums. Lai arī mērķis atgriezt fiziskas personas ar zemiem ienākumiem normālā darba un ekonomiskajā vidē ir apsveicams, tomēr likumprojekta izstrādātāji nav veikuši vitāli svarīgas informācijas un statistikas datu apkopošanu, kā rezultātā ir tapis šim mērķim neatbilstošs, neefektīvs un absurdi birokrātisks likumprojekts,» viņš uzskata.

Līdzīgu uzskatu pauž arī Finanšu nozares asociācijas pārstāvji, uzsverot, ka nākotnē grozījumi var paaugstināt aizdevumu cenu un prasības kredītu izsniegšanai, tādēļ aicina grozījumus vēl analizēt.