Akciju tirgū rucis kompāniju piedāvājums

Finanšu tirgus

Pēdējo gadu akciju cenu kāpumam meklēti vairāki izskaidrojumi. Arī šogad šo vērtspapīru cenu palielināšanās vismaz pagaidām ir bijusi gluži vai galvu reibinoša - ASV Standard & Poor’s 500 indeksa pieaugums, neskatoties uz to, ka oma daudziem joprojām ir patālu no eiforijas (pasauli pārņēmuši dažādi politiskie ķīviņi un tirdzniecības kari, kurus pavada ekonomikas sabremzēšanās), kopš janvāra sākuma tuvojas ceturtajai daļai.

Visbiežāk, skaidrojot straujo akciju pieaugumu, populāri vērst uzmanību uz centrālo banku pavērtajām likviditātes slūžām, tas attiecīgi radījis labu fonu, lai tirgus dalībnieki uzņemtos arvien lielāku risku. Tiesa gan, šādam tik straujam akciju kāpumam pamanāmi arī alternatīvāki izskaidrojumi. Proti, būtiska nozīme tik spītīgi nepārtrauktā akciju pieaugumā varētu būt vēl tam, ka pēdējo desmitu gadu laikā gandrīz brīvajā kritienā atradies Rietumvalstīs publiski kotēto kompāniju skaits. Vēl 1996. gadā ASV biržās bija 7400 publiski tirgotu akciju kompāniju, bet šobrīd šis skaits sarucis līdz aptuveni trīsarpus tūkstošiem. Strauji šādā termiņā publisko tirgoto kompāniju skaits samazinājies arī Eiropā.

Turklāt ietekme varētu būt ne tikai šim faktoram. Akciju piedāvājumu ierobežo vēl tas, ka pēdējos gados biržas uzņēmumi rekordapmēros samazinājuši savu akciju skaitu. Proti, daudzas kompānijas savu peļņu tērējušas gigantiskām to akciju atpirkšanas programmām, kas pamatā mazina akciju skaitu/piedāvājumu un liek augt to cenai. Šādas programmas rāda uzņēmuma ieinteresētību dot tūlītējus guvumus akcionāriem (bet no otras puses – var liecināt, ka nav plāna attīstībai).

Šajā pašā laikā - Credit Suisse aplēses pirms kāda laika liecināja, ka ASV akciju fondu un indeksu fondu pārvaldībā ir vismaz sešas reizes vairāk līdzekļu, nekā tas bija 1996. gadā. Ja lielāki naudas kalni tiek bīdīti šāda sarūkoša akciju tirgus (publisku kompāniju un akciju skaita ziņā) virzienā, tad, vērtējot ekonomikas pamatlikumus, fons cenu pieaugumam veidojas visai labs. Var spekulēt, ka šie vērtspapīri galu galā tāpat tiks pirkti, lai kādi arī būtu to novērtējumi.

«Gluži vai vienmēr liekas tā, ka ir vairāk iemeslu akcijas pārdot, nekā tās pirkt. Man personīgi gan ir grūti aizrauties ar akciju pirkšanu pie pašreizējiem to novērtējumiem. Tomēr domāju, ka daudzi cilvēki, spriežot par akciju cenu nemitīgo pieaugumu, garām palaiduši vienu no galvenajiem faktoriem, kas noteicis tendences: pieprasījuma un piedāvājuma. Publiski tirgoto uzņēmumu skaits ASV 20 gadu laikā ir sarucis aptuveni uz pusi – no 7 tūkstošiem līdz 3,5 tūkstošiem. Tas nozīmē, ka vairāk naudas mēģina sekot mazāk akcijām. Tāpat pēdējos gados vērojamā akciju atpirkšana apgrozībā esošo akciju skaitu droši vien ir samazinājusi vēl tālāk,» spriež Bloomberg komentētājs Džareds Dilians. Viņš piebilst, ka, nemainoties šai pieprasījuma/piedāvājuma dinamikai, akciju cenām tādējādi var izrādīties grūti izšķirīgi ceļot zemāk.

Biržā reti parādoties jaunām asinīm un uzņēmumiem dažādu iemeslu iespaidā pametot biržu (vai daļā gadījumu nemaz līdz tai neaizejot), investoru nauda lielākā mērā balsta tos veiksmes stāstus, kas jau ir notikuši. Tādējādi lēsts, ka šādi akciju tirgu ilgdzīvotāji-begemoti radījuši sev labvēlīgu vidi, kur nodrošināt lielāku peļņu un citu uzņēmumu konsolidāciju ap tiem. Pastāv zināms risks, ka jau esošie akciju tirgus smagsvari sāk veidoties par tādām kā superzvaigznēm, kas sevī pakāpeniski ievelk visu pārējo (kas vai nu uz šo zvaigžņu fona sadeg, vai arī pievienojas to masai). Dažu lielo uzņēmumu akcijas vien sāk atgādināt vairāku nozaru akciju indeksus. Tādējādi notiekošajā tiek samanīts arī augošs oligopola risks, kur šā brīža sapnis sākotnējiem uzņēmumu akcionāriem esot nevis pierādīt sevi, bet dārgi pārdoties Alphabet, Amazon utt.

«Lielākajā un pašā likvīdākajā vērtspapīru tirgū – ASV – vērojama bīstama tendence, proti, samazinās biržā tirgoto uzņēmumu skaits. Pastāv risks, ka veidojas Too big to fail milži, kuros visi investē, un pārvaldniekiem ir grūtības diversificēties. Par to runā arī Vorens Bafets (ieguldījumu pasaules leģenda un Berkshire Hathaway vadītājs) - apsteigt tirgus kopējo indeksu kļūst arvien grūtāk, jo viņa investīciju portfelis arī gandrīz ir indekss,» par vērtspapīru tirgus izaicinājumiem spriež arī SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš.