Katram skolēnam pa vienai kultūras devai mācību gada semestrī – tāds ir minimālais programmas Latvijas skolas soma mērķis

Izglītība

Programma Latvijas skolas soma sāka darboties pagājušajā mācību gadā, un arī šogad Latvijas skolēni smeļas zinības un paplašina redzesloku ārpus savas skolas mācību sola. Abos semestros kopā programmas īstenošanai no valsts budžeta piešķirti 3,3 milj. eiro, kas domāti aptuveni 240 tūkstošiem bērnu un jauniešu, kuri mācās vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmās, kas tiek īstenotas klātienē, tai skaitā profesionālās pamat- izglītības programmās speciālajās izglītības iestādēs un pamata un vidējās profesionālās izglītības programmās. Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros programmai finansējums iezīmēts līdz 2021. gadam ieskaitot. «Finansējums programmai tiek piešķirts pa finanšu gadiem, un arī nākamajos divos gados Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros atvēlēti 3,5 milj. eiro gadā. Kā liecina pirmā mācību gada pieredze, rūpīgi plānojot, šis finansējums ļauj nodrošināt vismaz vienu norisi semestrī skolēnam,» stāsta programmas Latvijas skolas soma (LSS) vadītāja, Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroja Izglītības un jauniešu projekta vadītāja Aija Tūna. Paralēli programmas ieviešanai notiek arī ilgtspējas plānošana, lai programma kļūst par neatņemamu kultūrizglītības, piederības sajūtas un pilsoniskās audzināšanas sastāvdaļu kopējā izglītības saturā un procesā. Jau šobrīd programmas norises palīdz pedagogiem īstenot mūsdienīgu, kvalitatīvu izglītības procesu, izejot ārpus klases, sekmējot integrētu, kompetenču apguvē balstītu mācīšanos.

Rosība liela

Saskaņā ar programmas uzstādījumu, esošā finansējuma ietvaros katram skolēnam jānodrošina iespēja piedalīties vismaz vienā kultūras un mākslas norisē. «Atskaitēs, ko izglītības iestāžu dibinātāji iesniedz katra semestra beigās, redzams, ka šis mērķis ir sasniegts un vairumā gadījumu arī pārsniegts, jo plānojot iespējams iekļaut lielāku norišu skaitu. Aplēses liecina, ka mācību gada laikā skolēni apmeklējuši aptuveni 14 tūkst. norišu, kas nozīmē, ka katrā mācību gada dienā Latvijā ar programmas Latvijas skolas soma atbalstu notiek aptuveni 80 kultūras norises,» klāsta A. Tūna.

No vairāk nekā 1400 kultūras piedāvājumiem, kas apkopoti Kultūras ministrijas mājaslapā, gandrīz pusi jeb vairāk nekā 640 piedāvājumus veido muzeji un arhīvi. Muzeji, teātri un koncertorganizācijas akcentē, ka Skolas somas īstenošanas laikā apmeklētāju pulks ievērojami pieaudzis. Piemēram, Nacionālajā teātrī oktobrī–martā bijuši vairāk nekā 11 tūkstoši apmeklētāju šīs programmas ietvaros. Oktobrī pieprasītākā izrāde bijusi Pūt, vējiņi! (767 biļetes), martā – Savādais atgadījums ar suni naktī (580 biļetes), novembrī – Tikšanās vieta – Rīgas pilsētas 2. teātris (5224 biļetes), bet decembrī – Sudraba slidas (1406 biļetes). Savukārt Daugavpils teātri kopš programmas sākuma apmeklējuši vairāk nekā 4000 skolēnu. Šis teātris veido arī diskusijas ar skolēniem pēc izrādēm, rīko konkursus par izrādēs redzēto vai neredzēto, organizē interaktīvas fotosesijas utt., tā ļaujot ieskatīties dziļāk teātra tapšanas procesā. Līdzīgs piedāvājums ir arī Liepājas teātrim, Nacionālajam teātrim, Latvijas Nacionālajai operai un baletam u.c. Aktivizējušās viesizrādes ārpus teātra; šo segmentu nodrošina gan lielie teātri, gan radošās apvienības, kas veido savu piedāvājumu.

Daudz jauno muzeja apmeklētāju uzņēmis Latvijas Nacionālais vēstures muzejs. No 2018. gada septembra līdz 2019. gada jūnijam skolas aktīvi izmantoja iespēju apmeklēt muzeju tā pagaidu mājvietā Rīgā, Brīvības bulvārī 32, piedaloties muzejpedagoģiskajās programmās, ekskursijās, izstādēs un Latvijas vēstures ekspozīcijā. Mācību gada laikā tajā pabija 536 skolēnu grupas no 144 Latvijas skolām no visiem Latvijas reģioniem. Šie apmeklējumi veido 70% no kopējā skolēnu skaita grupās attiecīgajā periodā.

Aktīvas ir arī reģionālās koncertzāles un koncertorganizācijas. Piemēram, koncertzālē Lielais dzintars 2018./2019. mācību gadā notikuši 14 dažādi pasākumi tieši bērnu un jauniešu auditorijai, ko apmeklējuši 7594 klausītāji, savukārt vairāk nekā 700 skolēnu no dažādiem novadiem bijuši koncertzāles iepazīšanas ekskursijā. Piedāvājums ir plašs un aptver dažādas kultūras jomas – laikmetīgo mākslu, dizainu, arhitektūru u.c., kā arī mākslinieku radošo apvienību viesošanos skolās.

A. Tūna teic, ka tiek strādāts pie piedāvājuma paplašināšanas, tostarp ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammu starpniecību. Kopumā mērķprogrammās atbalstīta vairāk nekā 100 jaunu norišu tapšana, kopējā atbalsta summa – 600 tūkstoši eiro.

Iztausta grāmatas oderi

Kultūras institūcijas arvien vairāk apzinās, ka bērni un jaunieši viņu darbā ir būtiska auditorija, kurai nepieciešams gatavot atbilstošu saturu un programmas, tostarp citādāk plānot savu darbu, piemēram, skolām piedāvāt teātra izrādes un koncertus dienā, nevis tikai vakaros vai nedēļas nogalēs. «Analizējot skolu veiktās izvēles, redzams, ka liela interese jau kopš paša programmas sākuma bija vērojama par teātra mākslu, mūziku un muzeju piedāvājumiem. Sākotnēji tā noteikti bija vēlme «aizbraukt uz teātri vai koncertu», bet ar laiku pieaug arī izvēle aicināt māksliniekus uz skolām, tā taupot gan laiku, gan līdzekļus un radot lielāku klātbūtnes efektu,» stāsta A. Tūna.

Kopš šī mācību gada arī rakstniece Luīze Pastore ir sākusi apmeklēt Latvijas skolas un tiekas ar bērniem un pusaudžiem, kuri ne tikai ieskatās grāmatas tapšanas aizkulisēs, bet iejūtas stāstu radītāju, kā arī mākslas pētnieku lomā. Mazāki bērni spēlē mākslas detektīvspēli, pusaudži rada savu stāstu skices. L. Pastore teic, ka pieprasījums ir lielāks, nekā viņas spējas izbraukāt uz skolām; pieteikumu kalendārs strauji aizpildās līdz pat nākamā gada pavasarim. «Ar šīm programmām braukāju pa Latvijas novadiem jau teju 10 gadus. Šobrīd mani var aicināt arī Rīgas skolas, kurām citkārt nebija pilnīgi nekāda finansējuma, lai nodrošinātu šāda veida aktivitātes. Varu doties arī uz novadiem, kuri nespēj vai nemāk apgūt cita veida finansējumu šādām norisēm. Varu paviesoties tur, kur citkārt tas nebūtu iespējams, arī pašos attālākajos Latvijas novados,» pozitīvos Skolas somas idejas rakursus akcentē rakstniece Luīze Pastore. Viņa uzsver, ka līdz šim sadarbība Skolas somas ietvaros ir bijusi arī birokrātiski vienkārša. Taču viņa pieļauj, ka pakalpojuma saņēmējiem ir diezgan grūti orientēties piedāvājumā, kas izklāstīts Excel tabulas veidā.

Mākslas izglītības centrs Trīs krāsas piedāvā programmu Arhitektūra un dizains Miera ielas un Tallinas ielas radošajos kvartālos Rīgā. Mākslas centra dibinātāja Ilze Vītola stāsta, ka atsaucība atbilst kapacitātei un centrā viesojas aptuveni viena klase divos mēnešos. «Mūsu ieguvums ir finansiāls, un ir arī gandarījums dalīties ar mūsu idejām. Skolēniem – jauna pieredze. Iespējams, arī interese papētīt savu apkaimi, padomāt, kā uzlabot savu skolas vai mājas vidi, saprast, vai saista dizains un arhitektūra. Mums tas nav papildu slogs, jo piekrītam vadīt nodarbības tikai tad, kad varam atrast laiku nodarbībai. Manuprāt, iniciatīvu vajadzētu turpināt, jo daudziem skolēniem (un arī skolotājiem) mūsu piedāvājums ir acīm redzams jaunatklājums,» stāsta I. Vītola.

Arī Zīmējumu teātra režisors Varis Klausītājs teic, ka izrāžu izrādīšana Skolas somas iniciatīvas ietvaros nav papildu slogs, un pauž prieku, ka Zīmējumu teātris plašajā piedāvājumu klāstā ir pamanīts un tiek aicināts. Turklāt divas izrādes iestudētas īpaši šai iniciatīvai. «Mūsu kapacitāte ir lielāka nekā pieprasījums. Redzot uzaicinājumu skaita pieaugumu uzstāties, secinu, ka līdz šim finansiālās iespējas bijušas izšķirošās daudziem skolēniem noskatīties izrādes,» spriež V. Klausītājs.

Atsaucība milzīga

Jaunā Rīgas teātra (JRT) sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Liepiņa stāsta, ka no 2018. gada septembra līdz 2019. gada novembrim projekta Skolas soma ietvaros JRT izrādes ir apmeklējuši 799 Latvijas skolēni no dažādām Latvijas pilsētām. Kopā tie ir bijuši 16 skolu kolektīvi. «Dodot iespēju apmeklēt teātri jaunākajai paaudzei, JRT audzina savu jauno skatītāju. Arī tā ir daļa no JRT auditorijas, kas teātrim ir ļoti nozīmīga. Vēl būtisks ieguvums – izrādes redz ne tikai rīdzinieki, bet arī bērni un jaunieši no reģioniem, kuriem ikdienā nesanāk laika/nav iespēju atnākt uz teātri. Jāteic, ka atsaucība ir ļoti liela, diemžēl nevaram piedāvāt visām skolām noskatīties izrādes uzreiz, jo izrāžu skaits repertuārā ir salīdzinoši neliels. JRT kasē ir kolektīvu/klašu rinda, kas gaida savu iespēju,» stāsta I. Liepiņa. Taujāta, vai finansējuma apjoms šai iniciatīvai ir pietiekams, viņa pauž, ka tas varētu būt nedaudz lielāks, tas ļautu skolām piedāvāt izrādes, kuru biļešu cena ir augstāka, kā arī piedāvāt skolēniem vietas tuvāk skatuvei, ne zāles beigās, kā tas pamatā ir pašlaik. Tagad finansējums ir septiņi eiro uz vienu skolēnu.

VSIA Latvijas Koncerti izglītības programmu producente Dita Maļinovska stāsta, ka Skolas somas programmā piedāvā koncertu ciklu Mūzika Tev, kuru līdz šim noklausījās aptuveni pusotrs tūkstotis skolēnu. Mūzika Tev koncerti notiek gan Latvijas koncertu izvēlētajā vietā, gan izbraukumā. «Lielās un mazās formas koncertprogrammas īstenojam reģionu kultūras centros dažādās pilsētās. Liels prieks par to, ka finansējums ir piešķirts. Katram skolēnam piešķirtā naudiņa ir vērtīgs ieguldījums viņa nākotnē, tomēr, protams, finansējumu nepieciešams palielināt, apzinoties mūzikas, kino, teātra, muzeju un citu kultūras nozaru pieejamību izmaksu ziņā. Nereti skolu koordinatori ir spiesti «lauzīt galvas,» lai rastu iespēju apmeklēt pasākumus par esošo finansējumu. Izglītojošo koncertu organizēšanai un īstenošanai vienmēr jābūt «idejas vārdā» – mūsu nozarē tas ir galvenais, tomēr iespēju robežās rodam balansu starp abiem aspektiem, lai varētu turpināt veiksmīgi darboties,» teic D. Maļinovska. Latvijas Koncertu līdzdarbība Skolas somas programmā galvenokārt saistās ar producentu un mākslinieku noslogojumu ikdienas darbos, kas ne vienmēr ļauj atrast kopīgas muzicēšanas iespējas. «Mēs būtu tikai priecīgi biežāk doties koncertēt reģionos vai Rīgā, bet šķērsli rada finansējums. Mūsu koncertus izbraukumos bieži nevar atļauties skolas ar mazu skolēnu skaitu, kā arī reizēm saskaramies ar to, ka koncertu klausās programmai nepiemēroti liels klausītāju skaits, tā bērnam zaudējot saskari ar skatuves darbību,» situāciju skaidro D. Maļinovska.

Mūzikas žanru izziņa

Vokālā grupa Latvian Voices līdz šim viesojusies 25 Latvijas skolās. «Mēs to saucam par koncertlekciju, kuras laikā tiek izpildītas 3–5 dziesmas, pastāstīts par grupas rašanos un attīstību iepriekšējo desmit gadu garumā, kā arī kopīgi ar skolēniem tiek modelēts koncerts no menedžera skatu punkta, tomēr lielāko uzsvaru liekam uz a cappella mūzikas žanra daudzveidību pasaulē gan vēsturiski, gan mūsdienās, kas jauniešus ļoti pārsteidz un uzrunā, jo neviens nekad nav varējis iedomāties, ka cilvēka balss spēj aizstāt jebkuru mūzikas instrumentu. Atsaucība ir tik ļoti liela, ka visus interesentus diemžēl nespējam apvienot ar savu koncertkalendāru,» atzīst grupas dalībniece Laura Jēkabsone. Viņa atminas, ka grupai šī ideja – doties pie skolēniem Latvijas skolās ar koncertlekciju – radās jau labu laiku pirms projekta.

«Mūsu mērķis ir popularizēt Latvijā to a cappella mūzikas ainu, kuru pašas kā mākslinieces piedzīvojam gan ASV, gan Āzijā un citviet Eiropā, kā arī iedvesmot un rosināt jauniešus muzicēt šajā žanrā pašiem. Otra, ne mazāk būtiska lieta, ir vēstījums, ka mūzika arī ir profesija, kuru apgūst vismaz 14 gadus, ka tā ir tikpat cienījama darba vieta kā jebkura cita. Manuprāt, šī ir viena no pēdējā laika brīnišķīgākajām idejām, un gribētos cerēt, ka šī iniciatīva pāraugs pastāvīgā programmā, kas iekļausies izglītības sistēmā,» viņa turpina.

Savukārt SIA Larek šobrīd piedāvā vienpadsmit programmas, un tās tematiski ir dažādas – no izzinošām programmām par ievērojamām personībām un viņu veikumu (Juris Neikens, Rainis, Aspazija) līdz mūsdienu literatūras novitātēm. «Pēc profesijas esmu komponists un daudz esmu komponējis bērniem – dziesmas, teātra mūziku, arī operu un baletu. Šo iniciatīvu izjūtu kā mākslinieka misijas rezultatīvu, valsts atbalstītu, produktīvu turpinājumu. Galvenais – iespēja piedāvāt programmas, kas pašiem sniedz gandarījumu. Programmai jānes noteikta vēsts, un tad ir lielākas cerības uz biežāku viesošanos skolās. Gribētos, lai arī mazās lauku skoliņas, mazās klasītes, bērni ar īpašām vajadzībām saņemtu labāko. Tur neder vienāds koeficientu pielietojums kā lielajās skolās. Kopumā tā patiesi ir vērtīga investīcija bērnu un jauniešu redzesloka paplašināšanā, dvēseles ievibrēšanā, ieinteresēšanā par dzīves krāšņajiem ziediem – kultūru un mākslu,» teic SIA Larek valdes loceklis, komponists Māris Lasmanis.

Vērtē atzinīgi

Par pirmo programmas gadu atsauksmes ir pozitīvas – būtisks aspekts ir tas, ka piedalās visi skolēni; tā kā ir pieejams valsts finansējums, dalība nav atkarīga no skolas vai skolēnu rocības, nav atkarīga no skolas vai skolotāja iniciatīvas. «Kā sarunā uzsvēra Jelgavas 11. klases skolēni – visa klase bija skatīties filmu Tēvs Nakts un to pārrunāja gan vēstures, gan audzināšanas stundā. Taču, ja nebūtu programmas Latvijas skolas soma, visdrīzāk, pašiem individuāli vai ar ģimenēm šo filmu būtu iespēja noskatīties varbūt tikai dažiem jauniešiem,» stāsta A. Tūna. Programma daudziem ir devusi iespēju pirmo reizi būt teātrī, koncertā un citviet. «Ar gandarījumu var secināt, ka reģionālās koncertzāles un novados esošie kultūras centri pamazām apzinās savu lomu būt par viesizrāžu norises vietu. Tas nozīmē, ka skolēniem mērojamais ceļš samazinās, vienlaikus saglabājoties jaunai kultūras pieredzei ārpus skolas telpām. Gan skolēni, gan pedagogi no jauna atklājuši kino kā mākslas žanru un izziņas avotu mācību satura apguvei. Kino apmeklējumi tiek piedāvāti arī komplektā ar sarunām par konkrētās filmas veidošanu vai nozari kopumā. Būtisks pienesums bijis programmas Latvijas filmas Latvijas simtgadei klāsts, ko skolas aktīvi izmantojušas un turpina to darīt,» stāsta A. Tūna. Ievērojami arī pieaugusi izpratne un interese par laikmetīgo mākslu, jo īpaši vidusskolēnu, arī profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu vidū.